Kad pavasaris klāt, tad jau kļūst vieglāk noticēt, ka atkal pienāks ilgi gaidītā vasara, kad par apkuri nebūs ne jādomā, ne arī jāmaksā. Šī gada ziema mūs sevišķi lutinājusi ar biezāku sniega segu, taču pēdējo gadu vasaras arī apliecinājušas, ka mūs sagaida karstums, sausums un augstāka temperatūra. Nepieciešamība pēc gaisa atvēsināšanas telpās ir īpaši aktuāla.

Mūsdienās tā gan nav nekāda lielā problēma – ir pieejami gan dažāda veida ventilatori, kas noder labi vēdināmās telpās – kafejnīcās vai kādās citās telpās, kur pietiekami bieži tiek virinātas ārdurvis. Dzīvokļos, birojos, tirdzniecības centros vai kādās citās noslēgtākās telpās noderīgāki būs kondicionieri, kas tā vietā, lai vienkārši padzenātu telpas gaisu no viena gala līdz otram, telpā ielaidīs filtrētu gaisu no ārpuses.

Tīrs gaiss telpā ir vitāli svarīgs ikvienam, bet jo īpaši tiem, kuriem ir sēdošs darba veids vai darbs virtuvē. Ja esat reiz strādājis slikti aprīkotā birojā vai atceraties skolas laikus, kad stundas laikā nevarējāt koncentrēties tikai tāpēc, ka telpā bija pārāk karsts, tad zināt, ka ir telpas, kurās kondicionieris vasarā ir tik pat lielā vērtē kā radiators ziemā.

Kādi bija kondicionieri senatnē?

Mūsdienās kondicionieru izvēle ir plaša, turklāt vidējā sociālekonomiskā slāņa cilvēks to var atļauties. Taču kā bija senatnē, kad šādu iespēju nebija? Kā cilvēki izlīdzējās tad? Senajā Romā izmantoja sienās iemūrētas akvedukta caurules, pa kurām tika laists auksts ūdens, kas spēja atvēsināt telpas. Šādu sistēmu gan varēja baudīt tikai imperators. Vēlāk izgudroja citas ierīces – izmantoja ledu, taču arī tas bija ļoti dārgi, līdz beidzot Maikls Faradejs atklāja, ka sašķidrināts amonjaks spēj atvēsināt gaisu.

Taču, vēl dziļāk padomājot – kondicioniera darbības principu var meklēt jau tālajā senatnē, kad aktuālas bija graudu malšanas vējdzirnavas. Varam paskatīties arī vēl senāk, piemēram, 16. gs. p.m.ē., kad Indijā jau tika izmantoti 2 pretējos virzienos rotējoši dzirnakmeņi, kas mala graudus.

Graudu malšanas arods tika uzskatīts par vienu no grūtākajiem un to mēdza uzticēt vergiem vai sievietēm. Kad pieprasījums auga, tika izgudrotas jau lielākas ierīces ar lielākiem dzirnakmeņiem, līdz visbeidzot izgudroja vējdzirnavas, kurās mala ne tikai graudus, bet tās izmantoja arī linu kulstīšanai, dēļu zāģēšanai, ģipša vai kādu citu vielu maisīšanai.

Kas tad ir vējdzirnavu pamatā?

Vējdzirnavu pamatā ir ventilatora princips, ko lietojam šodien. Tām gan parasti ir 4 t.s. spārni, bet ventilatoram tie var būt arī vairāki. Uzpūšot vēja plūsmai tie griežas un veido enerģiju, kuru savukārt var izmantot citiem mērķiem. Neliela ventilatora gadījumā tā būs tikai gaisa dzenāšana no viena punkta uz otru, taču, ja ventilators ir lielāks, tas var radīt tik lielu spēku, kas spēj kustināt milzīgus dzirnakmeņus, kas maļ graudus.

Kondicioniera darbības princips

Pēc šī paša principa strādā arī kondicionieris. Arī katram kondicionierim ir savs ventilators. Tomēr kondicionieri tiek darbināti ar elektrības vai gāzes palīdzību. Kondicionieri parasti ir sadalīti 2 daļās – viena daļa ir izvietota pie ārsienas, bet otra iekštelpās. Lai kā reizēm liktos, ka kondicionieris ņem svaigo gaisu no āra, atvēsina un tad pūš iekštelpās, patiesībā ir pat teju otrādi. Kondicionieris ņem to gaisu, kas jau ir istabā, atvēsina un lieko siltumu atdod ārpusē, vienlaikus atvēsināto gaisu ielaižot atpakaļ telpā.

Kondicionieris turklāt nav domāts gaisa atvēsināšanai vien. To izmanto, lai gaisu arī attīrītu no liekajiem putekļiem, kas var saturēt arī nelāgas infekcijas. Īpaši svarīgi tas ir slimnīcās, taču tāpat skolās, biroju ēkās vai jebkur citur, kur apgrozās daudz cilvēku.

Gaisa kvalitātes nozīme

Diemžēl lielajās pilsētās gaisa kvalitāte nav patīkama un šur tur ir pat kaitīga. Ir tādas vietas pasaulē un arī tepat Rīgā, kur, atverot logu, ienāk vēl putekļaināks un piesārņotāks gaiss nekā jau sastāvējušais gaiss istabā. Kondicionieri noteikti lieti noder arī Rīgas vasarām dzīvokļos. Turklāt negantā vīrusa Covid-19 ienākšana mūsu valstī arī vieš vēlmi ierīkot kondicionierus arvien vairākās vietās Latvijā.

Cik tomēr labi, ka latviešiem vēl ir savi mazapdzīvotie lauki, kur kaut vai aizbraukt tāpat vien, lai paelpotu svaigu gaisu! Starp citu, ir dzirdēts, ka pilsētnieki no šī gaisa pat mēdzot noreibt.

Kāpēc tāda atšķirība starp pilsētu un laukiem, šķiet, apguvām jau dabas zinību stundās skolā. Protams, ka laukos ir vairāk koku, kas ražo skābekli, bet pilsētās – vairāk mašīnu un rūpnīcu, kas izdala savas izplūdes gāzes. Tur arī tā visa sāls. Tomēr ir jāuzteic nevalstiskās organizācijas un privātie uzņēmēji, kas arvien tiecas padarīt pilsētvidi zaļāku un skābekļa bagātāku.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas mēģinājumi

Interesantākie projekti ir augu apmaiņas punkti, piemēram, Vidzemes tirgū vai Miera ielā. Vēl interesantāks projekts ir Āgenskalna viesnīca ‘’Janne’’, kur uz jumta tiek audzētas bites un ievākts Rīgas Jumtu medus. Protams, ka bitēm nepieciešami ziedi, tādēļ viesnīcas pagalmā siltajā sezonā tiek audzēti dažnedažādi augi un dārzeņi – pat ķirbji un tomāti! Zaļais nāk modē visos modernākajos kafejnīcu un bāru interjeros.

Tomēr ir jāsaprot, ka, lai arī šādi projekti situāciju spēj nedaudz uzlabot, mašīnas izplūdes gāzes un putekļainās ielas var kaitēt Jūsu veselībai iekštelpās. Kurš gan nav pamanījis, ka no karstuma var glābties arī tirdzniecības centros? Tas viss pateicoties kondicionieru uzlabotajai gaisa kvalitātei.

Kondicionieru iespējas Latvijā

Arī pie mums Latvijā ir pieejami augstas klases kondicionieri, piemēram, Daikin un Mitsubishi. Šo firmu gaisa uzlabotājus izmanto arī pasaules mēroga ēkās, piemēram, ‘’Burj Al Arab’’ viesnīcā Dubaijā, Vestminsteras Abatijā Lielbritānijā vai milzīgajā Šanhajas metro stacijā Ķīnā, kur apgrozās pat līdz 7.5 miljonu pasažieru dienā. Šo firmu kondicionierus izplata un uzstāda uzticamā firma Commodus: https://commodus.lv/kondicionieri. Cik labi, ka no vējdzirnavām esam attīstījušies līdz kondicionieriem un dažāda izmēra dzirnaviņām, blenderiem un smalcinātājiem!

Irānā, Naštifanas ciemā kāds vīrs uzvārdā Etebari jau vairākus gadus to vien dara kā pieskata īpaši veidotas 30 vējdzirnavu iekārtas. Šis ciems ir pazīstams ar milzīgajām vēja brāzmām, kas bieži vien sasniedz 30 m/s. Šīs vējdzirnavas vismaz pirms 1000 gadiem tika būvētas, lai aizsargātu ciemu no vēja postījumiem, kā arī tās izmantoja graudu malšanā.

Patiesībā ar Commodus komandu ir līdzīgi – arī viņi katru dienu apstaigā vairākas mājas, kurās veic tehnisko apkopi vai labošanas darbus kondicionieriem, siltumsūkņiem, apkures katliem vai saules baterijām. Atšķirība vien tajā – misters Etebari sūkstās par to, ka nav kam nodot zināšanas par Naštifanas vējdzirnavu apkopi, taču Commodus pa to laiku izvēlas savās zināšanās dalīties ar ikvienu klientu.