Šodien valdība plāno pieņemt lēmumu ārkārtas situāciju pagarināt vēl par diviem mēnešiem, tas ir, līdz 6. aprīlim. Ja šī ideja kļūs par likumu, ārkārtas situācija Latvijā turpināsies piecus mēnešus pēc kārtas, no kuriem četri tiks izmantoti ārkārtas situācijas paplašināšanai.
Pēc Saeimas eksperta domām, iedzīvotājiem nav pamata uztraukties par likuma “Ārkārtas un ārkārtas stāvoklis” pārkāpšanu, jo ārkārtas situācijas var pagarināt neskaitāmas reizes, katra no tām ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus. Tomēr, ja likumu interpretē šādā veidā, cilvēkiem būs bažas, ka ārkārtas situāciju Latvijā var pagarināt uz nenoteiktu laiku.
Ārkārtas stāvokļa un ārkārtas stāvokļa likuma 5. pants nosaka, ka ministru kabinetam ir tiesības noteiktā laikā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešos, izsludināt ārkārtas stāvokli. Ja draudi valstij ir novērsti vai pārvarēti, Ministru kabinets lēmumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu atceļ pirms noteiktā laika, un Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam par lēmumu atcelt valsti.
Atkarībā no nacionālo draudu veida, intensitātes un rakstura, kā arī no apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām, Ministru kabinetam ir tiesības nepieciešamības gadījumā pagarināt izsludināto ārkārtas situāciju ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.
Sekojot likuma pēdām, Neatkarīgā, tāpat kā vairāki lasītāji, ir stingri pārliecināta, ka pašreizējā likuma veidotāji apsvēra iespēju ārkārtas stāvokļa kopējo ilgumu pagarināt trīs mēnešu laikā.
Iepriekšējā likuma redakcijā bija iekļauta specifikācija, kas pieļāva tikai vienu ārkārtas situāciju un pagarināja uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, taču ar pārskatīšanu 2020. gada 3. aprīlī specifikācija no likuma ir svītrota. Saeimas pārstāve Jūlija Stepanņenko, Dana Reizniece-Ozola, Didzis Šmits, Linda Liepíņa, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Gundars Daudzeze ierosināja likuma grozījumus, pieprasot, lai vārds “vienreiz” tiktu svītrots no Saeimas likuma. , Māris Kučinskis, Aldis Gobzems.
Jūlija Štepano paskaidroja, ka līdzīgi tiesību aktu grozījumi ir pieņemti arī citās valstīs un tiem ir “jānosaka iespēja šo ārkārtas stāvokli pagarināt vairākas reizes, un viss darbs tuvākajā nākotnē jāplāno, pamatojoties uz šobrīd redzamajiem notikumiem”.
(Šie tiesību aktu grozījumi tika pieņemti pagājušajā gadā, kad Latvija bija izsludinājusi ārkārtas stāvokli un valdība apsvēra tā pagarināšanu. Pērn ārkārtas stāvoklis Latvijā stājās spēkā no 13. marta līdz 9. septembrim.)
“Tāpēc, ņemot vērā sabiedrības plaši izplatītās bažas, ka šis ārkārtas stāvoklis tiek pagarināts uz trim mēnešiem vienlaikus, mēs aicinām likumprojektu noteikt, ka nav pienākuma pagarināt šo ārkārtas stāvokli tikai vienu reizi, bet gan pieņemt lēmumu samazināt ārkārtas stāvokļa kavēšanās.
Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku, ”Saeimas pārstāvei paskaidroja Jūlija Stepaņenko un pēc tam likumprojektu iesniedza atbildīgajai komisijai. Šos grozījumus galīgajā lasījumā atbalstīja 83 Saeimas pārstāvji, neviens neatturējās un neviens nebalsoja pret.
