Suns ir tas laimīgais puzles gabaliņš, kas katras ģimenes fotogrāfiju dara pilnīgu. Ģimene liekas vēl spēcīgāka, mīļāka un ģimeniskāka. Suns prasa atbildību un apņēmību, zināmu brieduma pakāpi – gluži tāpat kā bērni, par kuriem jārūpējas un jāgādā. Tieši tāpēc sievietes acīs vīrietis, kas devies pastaigā ar suni, iegūst īpašu pievilcību – šajā ainā viņa spēj saskatīt kādu, kas spējīgs uzņemties rūpes arī par ģimeni.

Atbildības hierarhijā viss sākas ar vienkāršām rūpēm par kādu istabas augu – lai tas būtu apliets un lai tam būtu pietiekama saules gaisma. Tas var būt pirmais pārbaudījums, kuru daiļā dāma var likt pārvarēt savam iecerētajam bruņiniekam – vai viņš spēs parūpēties par kaktusu? Varbūt pat par orhideju? Ja ar šo uzdevumu izdodas tikt galā, tad jau seko nākamais solis – rūpes par kādu mājdzīvnieku, piemēram, suni.

Un sieviete, kas vēro vīrieti, kas ikrīta pastaigā staidzina savu četrkājaino mīluli, zina, ka vīrietim ir potenciāls spert vēl vienu soli uz priekšu – viņš varētu būt arī vīrs un bērnu tēvs. Spējā uzņemties atbildību ir kas sevišķi vīrišķīgs – tādam vīrietim varētu uzticēt arī savu sirdi, jo arī par to viņš rūpētos un spētu apzināties sievietes ilgas, gluži tāpat kā apzinās sava mīluļa vajadzības. Kā gan uzticēt savu sirdi kādam, kas arī ne par ko citu nav spējīgs gādāt?

Vai suns nāks par labu ģimenei?

Bērni bieži vien sapņo par kādu dzīvnieku – un tā kā suņi ir izslavēti kā labākie draugi, arī bērnam gribas šo draudzību iemantot. Tas bērnam var būt gan draugs, gan rotaļu biedrs, gan kāds kuru vienkārši samīļot. Tāpat arī tas var būt veids, kā bērnam kļūt atbildīgākam un iemācīties uzņemties rūpes par vēl kādu. Suns nenozīmē tikai mīļu un spalvainu draugu, uz kura muguras laiku pa laikam apsēsties un ar kuru kopā dauzīties, viņš laiku pa laikam jāķemmē, ik dienas viņam nepieciešams svaigs gaiss un pastaigas, turklāt publiskās vietās suņa dāvaniņas jeb izkārnījumus nevar atstāt un uz karstām pēdām mesties projām.

Un tā jau arī tas ir – ja gribas dzīvē ko skaistu, dažkārt, lai to sasniegtu, būs arī jāveic savs melnais un nemaz ne tik tīkamais darbs. Atbildība un disciplīna ir vienas no galvenajām vērtībām, kas palīdz dzīvē ko sasniegt. Un to apstiprinās liela daļa veiksmīgu cilvēku, kas kaut ko dzīvē ir sasnieguši. Turklāt tas attiecas uz visdažādākajām jomām. Ja gribas kļūt par profesionālu balerīnu, jābūt apņēmībai trenēties ik dienas – nevar ļauties slinkumam. Ja  gribas iegūt augstskolas diplomu – jāapmeklē arī tās lekcijas, kuras nemaz tik aizraujošas neliekas. Un ja gribas suni, par to arī katru dienu jārūpējas.

Tā ir viena no tām populārajām skolas sacerējumu tēmām – “mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši”. Un viens no ģimeni balstošajiem elementiem ir tieši atbildības sajūta – tie ir pamati, kas to satur kopā. Ģimenes tēvs nevar kādu dienu vienkārši nolemt nebūt tēvs – bērniem tētis vajadzīgs ik dienas. Suns būs vēl viens elements, kas dos emocionālu drošības sajūtu. Jo tieši to mums sniedz apziņa, kad uzņemamies atbildību – tas nozīmē, ka esam gatavi pie kaut kā strādāt un par to rūpēties arī tajās dienās, kad mums nebūs garastāvoklis.

Arī Bībelē atskan līdzīga doma: ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams”. Un šeit ir savs gudrības grauds arī tad, kad jāpieņem lēmums par to, vai iegādāties suni. Tas sākotnēji var nelikties nekas liels – tomēr tās būs rūpes ik dienas. No rīta būs jāpieceļas un suns jāizved kaut nelielā pastaigā arī tad, kad celties nemaz negribas… Tas palīdzēs izkopt arī laika plānošanas prasmes – jo pienākumam pret suni vienmēr būs jāatrod laiks. Varbūt tas nozīmēs, ka būs jāiemācās iet gulēt agrāk un arī agrāk mosties?

Tāpat ar suņiem asociējas milzums daudz pozitīvu emociju. Un tas parāda, ka uzņemties atbildību nenozīmē smagu rūpju nastu, bet gan prieku – tas nudien ir aizraujoši! Suns bieži vien kļūst par daļu no ģimenes – viņš tomēr ir kas vairāk par glītu kaktusu podiņā. Suns dodas līdzi ģimenes izbraucienos, un metoties ezera peldē, arī suns var pievienoties un mesties ūdeni kopā ar pārējiem ieskrējienā no laipiņas! Suni var arī apmācīt, dodoties uz suņu skolu. Kādam tas varbūt kļūs par iedvesmas avotu, lai savu nākotnes profesiju saistītu ar dzīvnieku aprūpi. Tāpat suns būs uzticams pavadonis vakara vai rīta skrējienā. Un suņa uzticamās un saprotošās acis vai vienkārši ķepas pastiepšana pretī kādā skumjā vakarā būs kā balzams dvēselei un sniegs lielu mierinājumu.

Varbūt arī bērni iemācīsies skatīties žēlīgi kā suns ar savām lielajām suņa acīm? Nebūs vairs jārīko teātris veikalā vai jābļaustās – atliks tikai uzmest vecākiem sērīgo suņa skatienu! Suns klusi ar savu acu skatienu tik bieži māk parādīt, kas viņam vajadzīgs. Šis skatiens izraisa līdzcietību un simpātijas, teju neiespējami atteikt! Tiesa, nē ir svarīgs vārds, kuru bērniem jāiemācās dzirdēt – jo visam ir savas robežas, un tieši robežas mums ļauj būt drošībā. Ne velti arī mājām ir sienas un ap privātmājām žogi! Tā gan jau būs cita raksta tēma… Tomēr nē nozīmi bērns noteikt iemācīsies arī rūpējoties par suni – arī bērnam būs jāpasaka nē, kad suns mēģinās atņemt un notiesāt garšīgo kūciņu!

No enerģētikas viedokļa raugoties, mājdzīvnieki uzlabo kopējo atmosfēru mājoklī. Saka, ka suns sajūt mūsu emocijas, līdzīgi kā kaķis. Un ja suns saslimst, tas ir tādēļ, ka tas paņēmis mūsu sāpes uz sevi. Jo tas mūs vēlas aizstāvēt ne vien no iebrucējiem, bet arī no drūmām domām un sirdēstiem. Suns uztver mūsu negatīvās emocijas. Un ja ne tās novadīt uz sevi, tad ar savu astes luncināšanu un draiskošanos viņš noteikti mūs iepriecinās!

Mīļākās suņu šķirnes

Izvēloties noteiktu suņu šķirni, jāpievērš uzmanība tās raksturojam un dabai. Ir maigāki un draudzīgāki suņi, bet ir arī bīstami un jo īpaši nikni suņi. Ja gribas sargsuni, tad mīļākās suņu šķirnes nebūs vislabākā izvēle, jo šie suņi arī zaglim nolaizīs muti un to sagaidīs ar priecīgu astes luncināšanu. Mīļākie suņi ir īpaši draudzīgi, tie labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem un arī ar bērniem.

Viena no draudzīgākajām šķirnēm ir zelta retrīvers. Tas ir inteliģents suns ar labu atmiņu un tam nepiemīt agresija ne mazākajā mērā. Tomēr tikai tie, kam ir zelta retrīvers, zina arī par šīs skaistās sugas nesmuko netikumu – ja zelta retrīvers atradīs mēslus, viņš labprāt tajos izvārtīsies. Dažkārt tas, kas sākās kā skaista rīta pastaiga saules pielietā parkā, var beigties ar spalvām, kas smako pēc sūdiem – un mīlulim vajadzēs kārtīgu dušu, lai no tā atbrīvotos! Tāpat retrīveram radniecīgs ir labradors – tikai šeit būs mazāk spalvu!

Vārds mopsis jau pats par sevi izsaka suņa lēnīgo un labdabīgo suņa raksturu. Tāds ir, piemēram, ņūfaundlends – tas ir īsts spalvu kamols! Liels un bērniem draudzīgs mīlulis, lēnīgs savā raksturā. Un ja gribas īpaši gudru un ne vien mīļu un piemīlīgu suni, var izvēlēties arī pūdeli – tas nebūt nav tikai dekoratīvs dzīvnieks. Starp gudrākajām suņu šķirnēm pūdeļi ieņem godpilno otro vietu.

Lai arī angļu buldogs izklausās draudīgi, šis suns ir viena labdabīgajām suņu šķirnēm, starp kurām izvēlēties. Krunkainais un siekalotais ģīmītis iezīmē maigu un mierpilnu dabu. Šis suns ir sevišķi pacietīgs un būs piemērots draugs bērniem, jo ļausies ņurcīšanās un mīlināšanās pasākumiem bez iebildumiem.

Spēcīgākās suņu šķirnes

Sibīrijas haskija āriene ir valdzinoša, un tas bieži vien ir viens no mīluļiem, kurus sevišķi vēlas bērni – lai suns varētu ziemā vilkt ragaviņas! Un šim uzdevumam haskijs ir ļoti piemērots, jo tas ir viens no spēcīgākajiem un izturīgākajiem suņiem. Haskiji spēj pārvarēt vairākos kilometros mērāmus attālumus. Tos mēdz dēvēt arī par darba suņiem. Tomēr, lai tas spētu sadzīvot ar bērniem, var būt nepieciešama arī dresūra.

Šai sugai radniecīgs ir Aļaskas malamuts – tikai tie ir augumā lielāki. Arī Aļaskas malamuti cilvēkam palīdzējuši kā darba suņi, velkot kamanas aukstajos un bargajos ziemas apstākļos. Tas būs piemērots ģimenei, ja vien tam var nodrošināt pienācīgu fizisko slodzi. Lai arī šo suni raksturo kā bērniem draudzīgu, 2014. gadā tika ziņots par gadījumu, kad tas līdz nāvei sakodis 6 dienas vecu jaundzimušo, kuru vecāki bija atstājuši ar suni, lai kādu brīdi pabūtu divatā. Šis skaudrais stāsts atgādina, ka suns var būt arī neprognozējams. Tāpēc visas citas šķirnes, kas neietilpst vismīlīgāko un pūdelīgāko dzīvnieku kategorijā, var izrādīties bīstamas un ģimenei un bērniem nelabvēlīga izvēle.

Vēl viens pazīstams spēcīgo suņu šķirņu pārstāvis ir vācu aitusuns – suga, kas iemantoja popularitāti pateicoties detektīvseriālam “Komisārs Reksis”. Šim sunim piemīt īpaši laba oža, tāpēc to izmanto dažādos krimināldienestos. Suns ir ļoti spēcīgs un pie zemes notriekt var arī augumā spēcīgu vīrieti. Tāpat šis suns izceļas ar inteliģenci un to kā pavadoni izmanto neredzīgie. Arī šī suga ar bērniem varēs sadzīvot tad, ja dzīvnieks būs trenēts. Tomēr arī šeit vajadzētu atsaukt atmiņā skumjo stāstu par malamuta sakosto mazuli.

Bīstamākās suņu šķirnes

Tie ir suņi, kas var sakost un pat nonāvēt cilvēku. Rotveileri ir sevišķi pazīstami kā īpaši agresīvi suņi. Arī dobermanis ir gatavs uzbrukt, kad uzskata, ka viņa ģimene vai īpašums ir briesmās. Lai arī šīs bīstamās suņu šķirnes var būt labi sargsuņi un bieži vien tie sargā arī bērnus, diemžēl arvien tiek ziņots par gadījumiem, kad bērnu sakož pašu suns.

Arī izskatā tik mīlīgie un labdabīgie čau-čau nemaz tik miermīlīgi nav. Arī šī suņu šķirne tiek pieskaitīta bīstamo suņu šķirņu kategorijai. Šie suņi var kļūt agresīvi pret ciemiņiem vai kaimiņiem. Tāpat jau minētais Aļaskas malamuts un Sibīrijas haskijs tiek pieskaitīti šai kategorijai, par spīti tam, ka ar dresūras palīdzību tie var ar bērniem arī sadzīvot.

Arī tādas sugas kā kane korso vai Tibetas mastifs prasa sevišķu uzmanību. Pašu ģimenē šie suņi būs uzticami, taču pret jebkuru svešinieku un kaimiņu arvien tie saglabās aizdomas. Ja saimnieks nespēj savaldīt šos dzīvniekus un tie nav dresēti, tas nozīmēt riskēt ar citu cilvēku dzīvībām. Jāiemācās panākt bezierunu paklausība, lai kontrolētu šo dzīvnieku reakciju. Diemžēl ir arī gadījumi, kad saimnieki sunim dod komandu uzbrukt nemaz to negribot. Atliek tikai kaimiņam pacelt roku sveicienam, lai suns mestos tam virsū – jo rokas pacelšana var nozīmēt arī uzbrukšanas komandu. Un tā gaidītu ciemiņu uzņemšana var pārvērsties rokas šūšanā ātrās palīdzības nodaļā – ja vien laicīgi tiek izsaukta ātrā palīdzība un apturēta asiņošana…

Lai uzņemtos rūpes par šīm bīstamajām suņu šķirnēm, noteikti vajadzīga kinologa palīdzība, kura vadībā veikt nepieciešamo apmācību un dresūru. Tiem, kuriem nav bijušas pieredzes šo sugu audzināšanā, noteikti nevajadzētu audzināšanas uzdevumu uzņemties patvaļīgi. Šo sugu kucēni jau no agras bērnības prasa sevišķas rūpes, uzmanību un pūles.

Gribas sunīti!

Kā jau rakstā izpētījām, ir atšķirība starp mīlīgo un spēcīgo un bīstamo suņu raksturiem. Diemžēl spēcīgu un bīstamu suņu izvēle saistās ar nopietniem riskiem. Lai arī ģimene pie suņa var būt pieradusi, tas ir lojāls un ģimenei īpaši pieķēries, saimniekiem arvien jābūt ļoti modriem. Lai gūtu sirdsmieru un spētu atslābināties, neuztraucoties par mīluļa agresīvo uzvedību un apdraudējumu citiem, vislabākā izvēle būs tie kucēni, kam labestība un mīļums jau ielikta šūpulī no mazotnes – tie būs zelta retrīveri, labradori, pūdeļi un citi lēnas un miermīlīgas dabas suņi.

Tomēr pat šajā gadījumā līdz galam atslābināties nevar. Jo arī miermīlīgie suņi mēdz sakost ģimenē mūsu vismīļākos – bērnus, kuru dēļ dzīvnieku iegādājāmies. Bērnu slimnīcā katru gadu nonāk vidēji 200 suņu sakostu bērnu, turklāt visbiežāk pie vainas bijis tieši pašu suns. Lai arī mīlīgāko sugu šķirnes suņi ir apveltīti ar īpašu labdabību pret bērniem, tomēr arī te var nostrādāt dabiskie instinkti – ja sunim uzkāpj uz ķepas vai to parauj aiz astes, kā reakcija uz sāpēm var sekot kodiens. Šī iemesla dēļ suns ir atbildīga izvēle ne jau tikai tādēļ, ka par to jārūpējas, bet arī jāgādā, lai bērns mācētu ar to saprasties. Turklāt bērnu spēlēties ar suni vienatnē atstāt nedrīkst.

Saistībā ar suņu un bērnu attiecībām pastāv daudz mītu. Tāpēc, pirms izvēlēties mīluli, noteikti vērts konsultēties ar speciālistu, kas palīdzēs smalkāk izprast katras šķirnes raksturu, vajadzības un nepieciešamo dresūru. Pateicoties filmām un stāstiem par cilvēku un suņu draudzību, izveidojusies visai maldīga vīzija – lai arī suns nudien var būt teju kā labākais draugs, kas gatavs sargāt pat līdz nāvei, tomēr, pirmkārt, suns ir dzīvnieks. Arī šķietami draudzīgā astes luncināšana var būt ne vien aicinājums uz rotaļu, bet veids, kā tiek izrādīta neapmierinātība.

Tāpēc pirms mājās ievest suni, vajadzētu kārtīgi apdomāt, cik gan daudz par šo dzīvnieku un sugu mēs zinām.