Vismaz pasakiet viņa vārdu, – uzstāja medmāsa. – Es nezinu viņa vārdu, lūdzu palīdziet, – lūdzās vīrietis. – Tas taču ir bērns. Es negribu būt vainīgs viņa nāvē. – labi, mēs noformēsim viņu, – saērcināti attrauca ārsts, – bet jums vajadzēs samaksāt medicīnas personāla pakalpojumus un apmaksāt zāles.

– Es izrakstīšu jums čeku, samaksājiet kasē un nākat šurp. Apjucis un pārbijies vīrietis skrēja uz kasi. Viņš bija gatavs uz visu, lai tikai ātrāk glābtu puisēnu. Vainas apziņa nedeva mieru.

Bet pie slimnīcas kases viņš konstatēja, ka maku atstājis mašīnā. Vīrietis aizskrēja uz stāvlaukumu un sāka makā meklēt nepieciešamo summu. Pēc gandrīz četrdesmit minūtēm zēnu beidzot “noformēja” un dežūrārsts atnāca viņu apskatīt. Bet, ieraudzījis puisēnu, ārsts nobālēja, nokrita ceļos un spēja vien izdvest – Dēliņ…

Diemžēl, šis stāsts nav izdomāts, tas ir reāls gadījums, kas noticis kādā Kijevas slimnīcā. Puisēnu glābt neizdevās…