Zemes īpašnieku savstarpēji nesaskaņoto viedokļu dēļ Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atlika jautājuma izskatīšanu par jaunas atkritumu reģenerācijas vietas izveidi Atlasa ielā 7b, noskaidroja aģentūra LETA.

SIA “Baltic Demolition Group” bija vērsusies domē ar lūgumu atļaut Atlasa ielā 7b izveidot jaunu būvgružu šķirošanas, pagaidu uzglabāšanas un pārstrādes vietu, kur tiktu uzglabāti un pārstrādāti (drupināti) būvobjektos demontāžas, būvniecības un remonta darbu rezultātā radušies lauztie un bojātie ķieģeļi, betona konstrukcijas, stikls un stikla iepakojums. Tādējādi bija iecerēts iegūt atkārtoti izmantojamos būvniecības materiālus – dažādu frakciju šķembas, smiltis un sadrupinātu stiklu.

Uzņēmums bija iesniedzis apliecinājumu, ka šo aptuveni 1,5 hektārus lielo teritoriju nomā no SIA “BMG Construction”, un patlaban ir uzsācis nojaukt teritorijā esošās ēkas, lai pēc to sakārtošanas varētu uzsākt būvniecības atkritumu pārstrādi.

Tomēr, kā informēja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, šai teritorijai ir vēl viens kopīpašnieks – SIA “Realto Medea”, kam pieder 1/32 daļa īpašuma, un, kas nav piekritis atkritumu reģenerācijas vietas izveidei. Šim uzņēmumam pieder arī vairāki citi blakus esošie īpašumi.

“Baltic Demolition Group” pārstāvis gan norādīja, ka par vēl vienu zemes īpašnieku nav bijis informēts, tādēļ arī ieceri ar nevienu nav saskaņojis. Savukārt SIA “Realto Medea” sacīja, ka par šādu ieceri esot uzzinājuši tikai no medijiem un nezina vai tā vispār atbilst normatīvajām prasībām. “Mums blakus ir vairāki īpašumi, tostarp komerctelpas, kas nodotas iznomāšanai un kur ikdienā strādā daudz cilvēku. Šāda iecere varētu traucēt,” pauda pārstāve.

Komitejā piedalījās vēl vairāki līdzās esošo zemesgabalu īpašnieki, kas teju vienbalsīgi atzina, ka būvgružu pārstrādes vietas izveidi šajā teritorijā neatbalsta.

Piemēram, SIA “Latima” pārstāve norādīja, ka Atlasa ielā 7c atrodas biotehnoloģiju laboratorija un ēku nojaukšanas rezultātā radīto būvgružu putekļu mākoņu dēļ beiguši funkcionēt uzņēmuma gaisa filtri. “Māju jaukšana un būvgružu pārstrāde ietekmēs mūsu darbiniekus, taču centra izveidē ir ieguldīti miljoni un mēs gribam nodrošināt labus apstākļus saviem cilvēkiem,” sacīja pārstāve.

Līdzīgu viedokli pauda arī AS “HKScan Latvia” pārstāvji, norādot, ka ir gaļas produktu ražotāji, kuriem blakus attiecīgajai teritorijai atrodas noliktavas un loģistikas centrs, kur strādā vairāk nekā 100 cilvēku. Negatīvu attieksmi pauda arī Čiekurkalna apkaimes biedrības pārstāvis Kaspars Spunde, norādot, ka šai teritorijai piekļuve ar smago transportu ir teju neiespējama un iedzīvotājiem jauna būvgružu vieta radīs tikai papildus neērtības.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, kā nākas, ka pašvaldība plānoja izsniegt šādu atļauju, nesaskaņojot to ar citām iesaistītajām pusēm, Piņķe atzina, ka departaments tikai vērtē vai lūgtā piesārņojošā darbība teritorijā ir atļauta atbilstoši teritorijas plānojumam. “Ražošanas un komercdarbības apbūve šai teritorijai ir leģitīma pēc būtības. Cits jautājums ir, ka tās reālā izmantošana nav saskaņota starp iesaistītajā pusēm. Zemesgrāmatā kopīpašniekus tik tiešām mēs nepārbaudām un neinformējam, bet varbūt tā būs mācība priekšdienām procedūru mainīt,” pauda ierēdne.

Kopumā komiteja vienojās, ka kamēr netiks atrisinātas domstarpības starp kopīpašniekiem, lēmums šajā jautājuma netiks pieņemts.