Jā, agrāk vēža nebija. Jo to nediagnosticēja. Cilvēks nomira un viss. Nebija problēmu ar alerģijām pret vakcīnām. Bērni mira no difterijas masveidā, un viss. Nebija problēmu ar kontracepciju. Sievietes dzemdēja un iznesa bērnu ārā salā un mērdēja badā. Pēc Amerikas atklāšanas puse Eiropas izmira no sifilisa, bet puse indiāņu – no gripas.

Anglijā, karaļa Henrija VIII laikā (nu tas, kurš bija precējies ar Annu Boleinu) puse Londonas nomira ar visparastāko gripu. Nebija problēmu ar stiprām sievietēm. Viņām vienkārši nebija pases, tiesības un iespējas, viņas sita un izvaroja – tas neskaitījās ne noziegums, ne problēma. Un nekādu problēmu ar orgasmu – tā vienkārši nebija.

Un ārpusdzemdes grūtniecības nebija, un pēcdzemdību depresijas nebija. Ārpusdzemdes grūtniecība bija tikai viena. Sieviete nomira un viss. Un depresijas nebija. Bija smags darbs. Tām, kuras nenomira dzemdību laikā, ap četrdesmit bija noslīdējusi dzemde – no nepārtraukta smaga darba. Tādu pēcdzemdību korsešu jau nebija.

Visiem, kas grib skaistas kleitas un greznas balles, iesaku palasīt Katrīnas II memuārus. Jā, jā tās pašas – troņmantinieka sievas un vēlāk imperatores. Tur rakstīts par vējbakām, sieviešu problēmām, sadzīves grūtībām un vēl visu ko, kas bija aktuāls dižciltīgajiem tajā laikā.

Jā, jā, tiem cilvēkiem, kas varēja baudīt visu labāko, ko piedāvāja tā laika civilizācija. Lasot šos memuārus, man radās iespaids, ka es tagad dzīvoju nevis vienkārši labi, bet pat daudz greznāk par tā laika imperatori. Tomēr tas nav viss!

Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā