Ekstrasensu viedoklis
Bioenerģētikas speciālisti un ekstrasensi jau sen sāka pieļaut domu, ka cilvēks nemirst acumirklī, ko līdz viņa smadzenes vai sirds pārstāj darboties. Nē, viss ir daudz sarežģītāk. To arī pierādījuši zinātniskie pētījumi.
Paralēlā pasaule, pēc ekstrasensu domām, ir atkarīga un īstās un redzamās dzīves. Tiek uzskatīts, kad cilvēks nomirst, viņš redz visas savas iepriekšējās dzīves un savu esošo dzīvi vienlaicīgi. Viņš pārdzīvo visu īsā sekundes daļā, pārvēršoties par neko un tad atkal atdzimstot. Protams, ja cilvēki varētu nomirt un uzreiz atgriezties, jautājumu nebūtu, taču pat ezotērikas speciālisti savos paziņojumos nav droši par visiem 100 procentiem.
Cilvēks pēc nāves nejūt sāpes, nejūt prieku vai bēdas. Viņš vienkārši paliek dzīvot paralēlajā pasaulē vai pāriet citā līmenī. Neviens nezina, vai dvēsele pāriet citā dzīvnieka vai cilvēka ķermenī. Varbūt tā vienkārši izgaist. Varbūt tā dzīvo mūžīgi labākā vietā. To nezina neviens, tāpēc arī pasaulē ir tik daudz dažādu reliģiju. Katram cilvēkam būtu jāklausās sava sirdsbalss, kas pasaka pareizo atbildi. Galvenais – nestrīdēties, jo neviens jau nevar droši zināt, kas notiek ar dvēseli pēc nāves.
Dvēsele kā kaut kas fizisks Dvēseli nevar sataustīt, taču iespējams, ka tās eksistenci zinātniekiem ir izdevies pierādīt. Lieta tāda, ka nomirstot cilvēks zaudē 21 gramu no sava svara. Vienmēr. Un pie jebkādiem apstākļiem.
Šo fenomenu tā arī neviens nav varējis izskaidrot. Cilvēki uzskata, ka tik sver mūsu dvēsele. Tas var liecināt par to, ka cilvēks redz pasauli arī pēc nāves, kā pierādījuši zinātnieki, tikai pateicoties tam, ka smadzenes nemirst uzreiz. Taču tam nav būtiskas nozīmes, jo dvēselei aizejot no ķermeņa, mēs kļūstam nesaprātīgi. Iespējams, tāpēc mēs nevaram kustināt acis vai runāt pēc sirds apstāšanās.
Dzīvē un nāve ir savstarpēji saistītas. Nevajag pret šo paralēlo pasauli attiekties ļoti nopietni. Labāk necensties saprast to pārlieku dziļi, jo neviens jau nav drošs ne par ko uz visiem 100 procentiem. Dvēsele mums iedod temperamentu, raksturu, spēju domāt, mīlēt un nīst. Šīs tad arī ir mūsu bagātības, kas pieder tikai mums. Lai jums veicas un neaizmirstiet spiest pogas.
