Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) esošo situāciju par neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem ir raksturojis vairāk nekā vienkārši satraucošu.
Ceturtdienas valdības sēdes sākumā premjerministrs runāja par budžeta plānu “ārkārtas fonds”, kuram šogad ir paredzēti vairāk nekā 800 miljoni eiro, taču plānā pieejamie līdzekļi strauji sarūk. “Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā,” izteicās Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka budžeta plāna “ārkārtas līdzekļi” tiek izmantoti ārkārtas situācijās. Piemēram, Zemkopības ministrija prasa līdzekļus cīņai pret putnu gripu un ar Covid-19 pandēmiju saistītās programmas. Kariņš piebilda, ka visi ārkārtas izdevumi tiek aizņemti no valsts. Premjers sagaida, ka Finanšu ministrija izmantos pieejamos līdzekļus “Ārkārtas līdzekļu fonda” budžeta plānā, lai nākamnedēļ ziņotu par šo situāciju.
Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ārkārtas situācijām piešķirt vēl 500 miljonus eiro, kopējo plāna summu palielinot līdz 867,3 miljoniem eiro. Tajā dienā finanšu ministra pienākumu izpildītājs un ārlietu sekretārs Edgars Linkovičs (JV) paskaidroja, ka dažādām ministrijām ārkārtas situāciju risināšanai nepieciešami lieli līdzekļi, tāpēc šie līdzekļi tiek tērēti “kosmiskā ātrumā”.
Finanšu ministrija arī skaidroja, ka budžeta plānam “Ārkārtas fonds” nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus, jo uz šī gada 15.februāri plānā bija palikuši 164 663 939 eiro no 347,3 miljoniem eiro. Savukārt, ņemot vērā jau ar Ministru kabineta rīkojumu akceptēto pārdali, shēmas deficīts ir 105 312 110 eiro.
Turklāt Finanšu ministrija ir saņēmusi jaunus ārkārtas līdzekļu pieprasījumus, kas atrodas dažādās koordinācijas stadijās. Pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemto konceptuālo lēmumu par atbalsta pasākumiem, kas ir formulēti Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai, paredzams, ka būs nepieciešams papildu finansējums no dažādām ministrijām.
Iekšlietu ministrija ir uzzinājusi, ka Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, ir atļauts nepieciešamības gadījumā īstenot budžeta atbalsta pasākumus ieņēmumu un izdevumu izteiksmē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.
“Tas nozīmē, ka palielināsies valsts deficīts, kā rezultātā parasti tiek pārkāpta Eiropas Savienības budžeta disciplīna. Tomēr šajā gadījumā valstīm ir atļauts pēc iespējas ilgāk atkāpties no budžeta disciplīnas, lai dalībvalstis varētu samazināt savu negatīvo sociālo ietekmi. .- Ekonomiskā ietekme, “atzina Finanšu ministrija.
