Izlasot šo stāstu, tu sākumā vari tam nemaz nenoticēt. Uz kādu slimnīcu atnāca sieviete stāvoklī. Viņai bija pēdējā grūtniecības nedēļa, un viņa vēlējās gulēt slimnīcā līdz dzemdību brīdim.
Viņa gulēja slimnīcā 10 dienas, bet šo dienu laikā pie viņas neieradās neviens apmeklētājs. Šo 10 dienu laikā viņa bija viena. Acīm redzot viņa dzīvoja viena un bērna tēvs nezināja par grūtniecību, vai arī viņa nezināja bērna tēvu. Pēc mūsu domām, tas varēja būt iemesls. Dzemdības jaunajai sievietei sākās nakts laikā, ilga vairākas stundas, un jau pēc kāda laika ārsts paziņoja: “Jums ir maza, brīnišķīga meitenīte”.
Bet pēkšņi viņa paziņoja, ka atsakās no bērna. Sākumā mēs neticējām savām ausīm, bet viņa bija ļoti izlēmīga. No rīta viņa pilnīgi apzināti parakstīja papīrus par atsacīšanos no bērna un tagad mazā meitenīte bija bārene. Un tas viss, neskatoties uz to, ka viņas māte bija dzīvāka par dzīvu.
Lai kā arī medmāsas, ārsti un pat galvenais ārsts nemēģināja viņu pārliecināt, ka bērnu žēl, ka tas kļūs par bāreni un nokļūs patversmē, jaunā sieviete palika nepielūdzama.
Bet viņa atteicās kādā klausīties, un pie izrakstīšanās viņai pajautāja meitenītes tēva nummuru.
Viņa paziņoja, ka bērna tēvs neko nezina par mazulīti, un diezin vai piekritīs viņu paņemt pie sevis. Bet mēs nezaudējām cerības. Mēs pazvanījām uz viņas atstāto nummuru, visu izstāstījām vīrietim, un pēc stundas viņš ieradās slimnīcā, parakstīja visus dokumentus un paņēma savu apburošo meitiņu sev līdzi.
Aizbildniecību par bērnu tēvam nokārtoja ļoti ātri. Bērna māte parakstīja visus papīrus, pilnībā atteicās no savām vecāku tiesībām.
Vajadzēja redzēt, cik uzmanīgi un saudzīgi tēvs paņēma rokās savu mazo brīnumu. Kā vēlāk mēs uzzinājām, viņai bija endometrioze un viņa palikusi stāvoklī tikai tāpēc, lai izārstētos.
p.s. Šie notikumi norisinājās Krievijā!
Avots:
