“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA sacīja, ka, pastiprinoties drošības pasākumiem, “Maxima” mazumtirdzniecības veikalu klientu blīvums ir samazinājies vidēji par 21%, savukārt veikalu apmeklētāju skaits tirdzniecības centros ir samazinājies pat par 72%.
Viņa norādīja, ka arī šī gada pirmajās nedēļās iedzīvotāji turpināja iepirkties atbildīgi un samazinājās arī veikalu apmeklējumu skaits, un klientu blīvums samazinājās vairāk – par 24% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Dupate-Ugule uzsvēra: “Tirdzniecības ierobežošanas pasākumu mērķis ir samazināt cilvēku blīvumu veikalā. Tas ir veiksmīgi īstenots, un klientu skaits ir ievērojami samazināts.”
Viņa arī norādīja, ka tad, kad valsts pasludināja otro ārkārtas stāvokli, cilvēku blīvums bija ievērojami samazināts, tas ir, novembrī cilvēki retāk apmeklēja veikalus un izmantoja vairāk tālsatiksmes iepirkšanās iespēju. Klientu skaits interneta platformā ir trīskāršojies.
“Tas nozīmē, ka cilvēki dodas uz mūsu Maxima veikaliem, lai patiešām nopirktu vissvarīgākās lietas, nepavadītu nevajadzīgu laiku veikalā un parasti atbildīgi izturētos pret sevi un apkārtējo veselību un drošību.” Blīvums, mēs pārplānojām plaša mēroga reklāmas kampaņu, ”sacīja“ Maxima Latvija ”komunikācijas vadītājs.
Saskaņā ar uzņēmuma datiem 2020. gada pirmajos divos mēnešos (janvārī un februārī) klientu skaits pieauga par gandrīz 10%, bet nākamajos mēnešos Covid-19 izraisīto izmaiņu dēļ, pamazām samazinās.
Pavasarī (martā, aprīlī un maijā) pircēju skaits samazinājās attiecīgi par 10%, 27% un 15%. No otras puses, vasarā klientu skaits samazinājās ne pārāk strauji, samazinoties attiecīgi par 8% un 3%. Kritiena sākumā klientu skaits novembrī samazinājās jau trīs reizes vairāk nekā vasarā. Pēc stingrāku ierobežojumu ieviešanas klientu skaits decembrī samazinājās vidēji par 21%, un šī gada pirmajās divās nedēļās vidējais klientu blīvums samazinājās vēl vairāk, pat par 25%.
Saskaņā ar ziņojumiem līdz vismaz 25. janvārim tirdzniecības vietas uz vietas var sniegt tikai aptiekas, tostarp veterinārās aptiekas, optikas veikali un degvielas uzpildes stacijas.
Var darboties arī tirdzniecības vietās, kur var pārdot noteiktas produktu grupas – pārtiku, higiēnas preces, pamata mājsaimniecības preces, mobilo tālruņu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, ziņu publikācijas. Sabiedriskā transporta biļetes, perorālās maskas un individuālie aizsardzības līdzekļi, pašu ražoti lauksaimniecības produkti un ziedi.
