Interesanti

Visā Latvijā drīzumā gatavojas ieviest Pilnīgi jaunus un vairākus Papildus nodokļus!

Ja domājat, ka patreizējā situācijā ir vienkārši, tad Jūs noteikti maldieties, jo izrādās, ka situācija drīzumā būs vēl krietni savādāka, nekā ikdienā to redzam. Lai arī inflācija sit ļoti augstu vilni un daudzi cilvēki knapi nopērk ēdamo, tas nevienu neaptur no tā, kas gatavojas notikt tālāk, neskatoties uz to, ka cilvēkiem praktiski vispār nav naudas rēķiniem! Protams, ka situācija ir ļoti bēdīga, taču vēl bēdīgāk izskatās tas, kas plānojās būt jau tuvākajā laikā un tas diemžēl kopumā skars visus iedzīvotājus!

Kā liecina Latvijas Apraides ziņu aģentūras korespondentes Lindas Zalānes un žurnālista Deivida Freidenfelda apkopotais ziņojums lsm.lv, papildu nodoklis plānots, lai sasniegtu ar atkritumu šķirošanu saistītos mērķus un novērstu atkritumu nonākšanu poligonos. VARAM pārstāve Rudīte Vesere “Zaļais Latvijas punkts” ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem”. atklāj, ka dabas resursu nodokļus var piemērot plašākam produktu klāstam.  Tas varētu ietvert vienreiz lietojamus produktus, kas satur plastmasu, piemēram, mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumus ar filtriem un makšķerēšanas rīkus, kas satur plastmasu. Turklāt nodoklis būtu jāattiecina uz automašīnu riepām, kas vēl nav piemērotas, kā arī tekstilizstrādājumiem – apģērbiem, apaviem, mājas tekstilizstrādājumiem. Sēdē tika paziņota konkrētā nodokļa summa tekstilizstrādājumiem, tas ir, 50 centi par kilogramu tekstilizstrādājumu. Taču pagaidiet! Jo tas ir tikai iesākums!

Paredzams, ka maksa tiks iekasēta arī par nepārstrādātu plastmasu. Kopš pagājušā gada katra ES dalībvalsts ES budžetā maksā 80 centus par kilogramu nepārstrādātas plastmasas. Latvijas valsts gadā maksā vairāk nekā 20 miljonus eiro. Latvijā savus atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju, liecina AS “Latvijas Zaļais punkts” un pētījumu kompānijas “SKDS” veiktā aptauja, ko konferencē prezentēja “Latvijas Zaļais punkts” vadītājs Kaspars Zakulis. Salīdzinājumam, 2020. gadā atkritumus šķirojuši 60% Latvijas iedzīvotāju, 2018. gadā – 56%, 2016. gadā – 45%, 2014. gadā – 36%, bet 2011. gadā – 36% iedzīvotāju.

Saskaņā ar aptaujas datiem vislielākais atkritumu šķirošanas iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (88%), kam seko Vidzeme (81%), Kurzeme (79%) un Latgale (75%). Visstraujāk šķirotāju skaits pieaug Rīgā, kur atkritumus šķiro 76% iedzīvotāju. Turpretim 2018. gadā tikai 45% Rīgas iedzīvotāju teica, ka šķiro savus atkritumus. Uz jautājumu, kāpēc atkritumi netiek šķiroti, 51% aptaujāto atbildēja, ka tuvumā nav piemērota konteinera, 35% aptaujāto ir paradums visus atkritumus izmest vienuviet, bet 30% aptaujāto norādīja, ka atkritumi tiek šķirota Neērtības, vēl 13% nesaprot, kāpēc jāšķiro atkritumi.

No tiem Latvijā, kuri nešķiro atkritumus, 59% sacīja, ka sāktu šķirot atkritumus, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu atkritumu šķirošanas konteineri. Tikmēr Latvijā visbiežāk šķirotie atkritumi ir stikla pudeles un burkas (šķiro 87% aptaujāto), plastmasas PET pudeles (81%), baterijas (69%) un papīrs un kartons (67%). Vismazāk Latvijas iedzīvotāji šķirojuši nevajadzīgos tekstilizstrādājumus (19%), nolietotās riepas (29%) un bioatkritumus (29%).

Jautāti par motivāciju šķirot atkritumus, 75% respondentu norādīja, ka rūpes par vidi ir viņu motivācija, bet 49% respondentu atbildēja, ka motivācija ir atsevišķu konteineru atrašanās vieta tuvu viņu dzīvesvietai. Turklāt respondenti norādīja, ka viņus motivē iespēja ietaupīt uz dalīto atkritumu izvešanu (41%), apsaimniekotāja piedāvājums (22%), reklāmas pasākumi (8%) un citi iemesli (10%).

Aptaujas dati arī parādīja, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka katra iedzīvotāja pienākums ir samazināt atkritumu daudzumu, savukārt 42% uzskata, ka atbildība ir produktu un iepakojuma ražotājiem. Vēl 39% aptaujāto uzskata, ka atkritumu apsaimniekotāju pienākums ir samazināt atkritumu daudzumu.

Tikmēr 31% aptaujāto minējuši, ka par atkritumu samazināšanu atbild tirgotāji, 29% – Rūpniecības un Vides aģentūras, 26% – pašvaldības, 19% – būvdarbu vadītāji, bet 4% – par atkritumu samazināšanu atbild Saeima.

Lielākā daļa aptaujāto (62% Latvijas iedzīvotāju) atzīst, ka cenšas samazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu. 2020. gadā to darīja 54% aptaujāto.