Deputāti, šodien tiekoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), neguva pārliecību, ka Mārupes un Babītes novadu apvienošana dos kādu ieguvumu novadu iedzīvotājiem.
Babītes novada deputāts Jānis Bērziņš (LRA) neslēpa savu vilšanos par Pūces priekšlikumiem administratīvi teritoriālajai reformai. “Neko jaunu šodien es nedzirdēju, tas viss jau iepriekš ir stāstīts. Ko, lai es saku saviem vēlētājiem? Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai vietvaras būtu iespējami tuvāk iedzīvotājiem, taču reformas rezultātā tās tikai attālināsies,” pauda Bērziņš.
Viņš kritizēja arī to, ka Latvija veidojas par pilsētvalsti, kas ir aplamas valsts ekonomiskās attīstības rezultāts. “Tauta nav tik dumja, kā jūs domājat, aizbrauciet uz laukiem un padzīvojiet tur kādu mēnesi, tad sapratīsiet reālo dzīvi,” ministru aicināja Bērziņš.
Mārupes novada deputāts Andris Puide (VL-TB/LNNK) nenoliedza administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, bet nesaskata jēgu, kādēļ ir jāapvieno divi novadi, kas abi attīstās un jau patlaban izpilda teju visus noteiktos kritērijus. Viņš aicināja ministru izvērtēt ietekme uz abu pašvaldību budžetiem.
Puide ir neizpratnē, kāda jēga ir likt Babītes iedzīvotājiem braukt uz Mārupi risināt ikdienišķus jautājumus. Turklāt patlaban starp novadiem nav sabiedriskā transporta kustības. Starp abiem novadiem ir purvi un meži.
Vairāki deputāti norādīja uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savos aprēķinos izmanto neprecīzus datus, kas neatspoguļo reālo situāciju pašvaldībās. Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA) teica, ka novads ir sagatavojis savus argumentus par administratīvi reģionālo reformu uz 19 lappusēm, ko iesniegs VARAM.
Viņš uzskata, ka pašlaik pašvaldību administratīvie izdevumi ir domes priekšsēdētāja un grāmatveža mākslas darbs, jo vieni un tie paši finansējuma jautājumi katrā novadā tiek kārtoti citādi. Ja valstī būtu noteikta vienota sistēma, varētu būtiski ietaupīt administratīvos izdevumus, pārliecināts Ence.
Pašvaldību vadītāji no VARAM gaida konkrētus aprēķinus, kādi būtu ieguvumi no novadu reformas, jo viņu veiktie aprēķini liecinot, ka zaudējumu būšot vairāk nekā ieguvumu.
Šāda pašvaldību vadības nostāja Pūci sadusmoja, jo viņš nebraucot uz pašvaldībām kā uz eksāmenu, bet gan sagaidot konstruktīvu sadarbību valsts attīstības vārdā.
VARAM ņēmusi piemēru no Dānijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par 15 000. Pierīgas pašvaldības veidojamas, neiekļaujot tajās reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru.
Iedzīvotāju skaitam jābūt ne mazākam par 15 000, lai varētu izveidot vienu pilna cikla vidusskolu. Atvieglojuma šajā nosacījumā Rīgas un Pierīgas pašvaldībām nebūs, jo citādi nebūs iespējams īstenot jauno kompetencēs balstīto saturu, ja vidusskolā ir mazāk par trīs paralēlklasēm.
Pašvaldību apvienošanas izdevumiem ministrs sola 7 miljonu eiro mērķdotāciju. Viņš uzskata, ka iedzīvotājiem administratīvi teritoriālās reformas dēļ nevajadzētu rasties liekiem izdevumiem.
Runājot par sabiedriskā transporta nodrošinājumu, Pūce aicināja pašvaldību vadītājus sniegt savus priekšlikumus Autotransporta direkcijai. Ministrs stāstīja, ka patlaban tiek izstrādāts jauns modelis, kā aprēķināt finansējumu Pašvaldību izlīdzināšanas fondam.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā jauno administratīvo teritoriju karte paredz apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Mārupi ar Babīti, Ādažus ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.
