Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet daudzi cilvēki ir stāstījuši, ka pēc fiziskās nāves viņi satikās ar savu māti (nav svarīgi vai viņa ir mirusi, klāt ķermenim vai kaut kur prom) un pavadīja laiku kopā sarunājoties. Cilvēki stāstīja, ka tas viņus piepilda ar mīlestības sajūtu un laimi. Mirušo radu sveicināšana. Daudzi stāstīja, ka pēc ”miršanas” viņi satika savus mirošos radus kuri viņus sveicināja un aicināja pie viņiem uz aizpasauli.

Dzīve paskrien gar acīm. Daudzi stāstīja, ka redzēja visu dzīvi vai dzīves svarīgākos momentus sākot ar pašu dzimšanu gan no malas, gan arī no pašu un citu acīm. Arī monitori kas bija pieslēgti pie smadzenēm uztvēra signālus, ka tajās ir liela aktivitāte saistīta ar sapņiem par pēc sirds apstāšanās. Ir gadījumi, kad tika ziņots, ka mirušam cilvēkam kustās acis, bet lielāko tiesu tas tika norakstīts uz palieku nervu aktivitāti.

Saprašana par notiekošo. Cilvēki kas tika ”atdzīvināti” ir teikuši, kad ir dzirdējuši, jutuši un dažos gadījumos arī redzējuši, visu kas notiek apkārt, daži pat jutuši smaržas un visos gadījumos notiekošai tika reģistrēts, kad aparatūra bija konstatējusi gan smadzeņu, gan arī sirds darbības apstāšanos. Miers. Daļa cilvēku paziņoja, ka viss ko viņi atceras ir miera un apmierinātības sajūtas.

To ir reģistrējuši arī nervu un smadzeņu monitori pie kuriem bija pieslēgti pacienti. Vēlme palikt. Cilvēki ir arī teikuši, ka tiem pēc ”pamošanās” ir tāda sajūta, ka tie grib atpakaļ kur tie bija ”nāves” brīdī, kaut arī neko neatceras no tā kas notika.